Parkets un dēļi

Previous slide
Next slide

Dabīgā koka grīda ir neatņemama sastāvdaļa katra mājokļa interjerā. Koka grīdas ir zināma vērtība jau ļoti sen un to popularitāte ar katru gadu pieaug, jo tā sniedz komfortu un nodrošina ilgmūžību. Bet kā izvēlēties pareizo? Starp pieejamajiem variantiem ir daudz dažādu atšķirību- izskats, pielietojums, kopšana, izturība utt. Turpini lasīt un uzzināsi, kāda koka grīda būtu Tev vispiemērotākā un kam jāpievērš uzmanību, izvēloties grīdu.

RAŽOTĀJA INSTRUKCIJA, montāžas un ekspluatācijas noteikumi eļļotam, lakotam parketam PDF formātā spied šeit!

 

Vispirms ir jāsaprot, kāds būs interjers un kāds koka grīdas raksts iederēsies.

Vispopulārākie ir: grīdas dēļu raksts (vai parketa dēlīšu “taisnais” raksts), Chevron (franču skujiņas) raksts, Herringbone (angļu skujiņas raksts)

Mūsu piedāvājumā ietilpst visi šie raksti daudz dažādos izmēros, dažādās apstrādēs un krāsās.

Koka grīdas tiek ražotas no dažadām cēlkoka virskārtām- no Eiropā augošām koksnēm- osis, ozols, kļava u.c., kā arī no eksotiskajām koksnēm, kas pārsvarā ir satopamas ASV, Āzijas un Āfrikas valstīs.

Mūsu platuma grādos vispopulārākā tomēr ir Eiropas mežos augošā koksne- ozols un osis. Tas ir tāpēc, ka šī koksne ir pieradusi pie mūsu klimata, tā ir cieta un blīva, kā arī cilvēki ir pieraduši pie šīs koksnes izskata, raksta, krāsas un īpašībām.

Izvēloties koka grīdu, būtu jāsaprot, kā grīdai būtu jāizskatās un kādā interjerā tai būtu jāiekļaujas. Tāpēc ir pieejami dažādi koksnes atlasījumi- ar zariem un raksta ziņā “dzīvīgaki”, ar lielākām toņu pārejām, kas lieliski iederas klasiskos un Vintage stila interjeros. Vai arī mierīgāki, ar minimālu zaru apjomu un mazākām toņu pārejām starp dēļiem.

Kvalitātes ziņā kā viens, tā otrs atlasījums ir līdzvērtīgi, taču cenu diapazona ziņā gan būs atšķirība- jo mazāk zaru, jo cena būs augstāka. Cenu atšķirības ir atkarīgas no ražotājiem, bet cenu diapazons no varianta bez zariem/ar minimāliem zariem (pazīstams ar nosaukumu “Select”) un varianta ar zariem (pazīstams ar nosaukumu “Rustic”) var būt pat līdz 2 reizēm.

Masīvkoka grīdas ir zināmas jau izsenis un ir zināmas visiem. Masīvkoka parkets tiek izgatavots  no vienas koksnes visa dēļa biezumā. To priekšrocība ir ilgs paredzamais mūžš, jo ekpluatējamais slānis mūsdienās ir vidēji 6-8 mm, tas nozīmē, ka to var slīpēt un atjaunot daudzkārtīgi.

Tomēr mūsdienās lielāku popularitāti ir ieguvis daudzslāņu- 2-slāņu un 3-slāņu konstrukcijas parkets.Šādām konstrukcijām ir cēlkoka virskārta (parasti 3-4 mm biezumā) un stabilizējošie slāņi no bērza vai priedes (vairumā gadījumu), kas ir vērsti savstarpēji pretējā virzienā. Šādas grīdas arī ir iespējams vairākkārtīgi slīpēt, tāpēc to paredzamais kalpošanas laiks arī ir pietiekoši ilgs.

2-slāņu/3slāņu parketa galvenās priekšrocības:

  • Vizuāli izskatās un kalpo tāpat kā masīvkoka grīdas, tikai daudzslāņu parketa izgatavošanā tiek izmantots mazāks vertīgās koksnes (piem., ozola) apjoms, kas ļauj saglabāt vērtīgās koksnes audzes un samazina parketa cenu.
  • Ērti ieklājamas. Parketu ar “click” sistēmu iespējams ieklāt arī nelīmējot pie pamatnes.
  • Augsta stabilitāte- mazāk izplešas un saraujas klimatisko izmaiņu rezultātā
  • Piemērotas uz “siltajām” grīdām- zemāka siltumpretestība un labāka konstrukcijas stabilitāte

 2-slāņu un 3-slāņu parketa tipiskākās konstrukcijas.

  • Divslāņu konstrukcija – virskārta izgatavota no cēlkoka, piem, ozola, pamatne no priedes, bērza saplākšņa vai ozola;
  • Trīsslāņu konstrukcija – virskārta izgatavota no cēlkoka,piem.,ozola, vidējais slānis no priedes vai egles, apakšējais slānis priede vai egle;

Šādas konstrukcijas savstarpēji ir ļoti līdzīgas, atsķirības ir niansēs. Piem., uz “siltās” grīdas 2-slāņu konstrukcijas parketam būs zemāka siltumpretestība, jo tas ir plānāks. Taču šādas konstrukcijas parkets vienmēr ir jālīmē pie pamatnes. 3-slāņu parkets ir ar tā saucamo “click” sistēmu, tāpēc to var ieklāt pēc “peldošās” metodes, nelīmējot pie pamatnes.

2-slāņu un 3-slāņu parketa virskārtas biezumi

Virsējā slāņa biezums ir tas, kas ietekmē ilgmūžību. Jo biezāks būs virsējais slānis, jo biežāk to varēs slīpēt un atjaunot. Pieredze rāda, ka grīdas virsmas slīpēšana un atjaunošana nav nepieciešama ātrāk par 10-15 gadiem. Pareizi ekspluatējot un kopjot grīdu, šis laiks var būt pat 20 gadi vai vairāk.

Lai izvēlētos pareizo parketa veidu ar atbilstošo virskārtas biezumu, iesakām sākotnēji saprast, cik ilgam laikam grīda būs paredzēta. Ir situācijas, ka lietotājs zina, ka grīda vajadzīga 5-10 gadiem, tad var izvēlēties ar mazāku ozola virskārtu, jo šāda veida grīda būs lētāka cenas ziņā. Taču pieredze rāda, ka parasti cilvēki grib, lai grīda kalpo vismaz 50 gadus un vairāk, tāpēc iesakām izvēlēties grīdu, kuru būs iespējams 2-3 reizes slīpēt, tāpēc cēlkoka virskārtai jābūt vismaz 3-4 mm biezai. Parasti, atjaunojot grīdu slīpējot, tiek noslīpets 1 mm cēlkoka slāņa, tas nozīmē, ka šādas grīdas varēs 2-3 reizes slīpēt un atjaunot.

Ar vai bez fāzēm?

Fāze dēļu malās palīdz “izcelt” katru atsevišķo deli, kā arī mēs iesakām izvēlēties fāzes gadījumos, ja ir zināms, ka apkārtējie apstākļi, tai skaitā klimats, nebūs pilnībā atbilstošs koka grīdai, jo, piem., dēlim izžūstot/saraujoties, var veidoties mikro spraugas starp dēļiem, kuras fāzes vizuāli padarīs neuzkrītošas.

Koka grīdas ir iespējams dažādi apstrādāt, taču ar ko atšķiras šīs dažādās apstrādes?

Eļļots vai lakots?

Mūsdienu tirgū dominē divas koka grīdu apstrādes – eļļots vai lakots. Vizuāli ne vienmēr tos var atšķirt vienu no otra, bet pēc sajūtām un to kalpošanas niansēm gan.

Lakotas koka grīdas –pateicoties vairākām lakas kārtām, kas ir sacietējušas uz virskārtas, tās izceļas ar salīdzinoši augstu nodilumizturību, noturību pret traipiem, skrāpējumiem un akcentē koka dabīgo krāsu, padarot to intensīvāku, dzīvāku. Toties, kad runa ir par bojājumu labošanu, lakotās grīdas var labot tikai slīpējot visu ieklāto koka grīdu konkrētajā telpā.

Eļļotas koka grīdas – dabīgs koka apstrādes veids, kas ir plaši iecienīts, lai pasargātu koksni no bojāšanās un padarītu izvēlētās grīdas toni piesātinātu. Ja runājam par dabīga koka sajūtām, viennozīmīgi ir jāpiemin eļļotas koka grīdas, jo tieši šāda parketa virsmas mums ļauj izbaudīt silta koka pieskārienu. Taču, izvēloties eļļu kā apstrādes veidu, ir jārēķinās ar pastiprinātu kopšanu, periodisku grīdas vaskošanu, kas jāatkārto vidēji reizi gadā. Eļļa iesūcas koksnē un uz virskārtas rada pavisam nelielu aizsargslāni, kurš salīdzinoši ātri nolietojas, tāpēc, lai noslēgtu atvērtās koksnes poras un nodrošinātu papildus virsmas aizsardzību pret netīrumiem un iespēju, ka tie “ieēdīsies” parketa segumā, ir nepieciešamas regulāra aizsardzības atjaunošana.

Cietā vaska eļļa – eļļa ar cietā vaska daļiņām, kas liek eļļai ne vien uzsūkties koksnē, bet arī sacietēt uz virsmas, līdzīgi kā laka. Salīdzinoši jauns koka grīdu apstrādes veids, kas ļauj izbaudīt koksnes burvīgo sajūtu, paralēļi nodrošinot augstu noturību pret skrāpējumiem un netīrumiem. Līdz šim gadījumos, kad bija paredzēts koka grīdas ieklāt arī gaiteņos vai virtuves zonās, izvēle tika veikta par labu lakotai virsmas apstrādei. Šobrīd eļļas ar cieto vasku mūsu izvēli vairs neierobežo, jo īpaši skatoties nedaudz tālākā nākotnē, jo atjaunot grīdas ar cietā vaska eļļas apstrādi ir daudz vienkāršak, ātrāk un lētāk nekā lakotas, tāpēc mūsdienās šis apstrādes veids ir vispopulārākais. Jāpiemin, ka cietā vaska pārklājumu arī ir nepieciešams ik pa laikam atjaunot, bet tas vidēji ir ik pēc 5 gadiem privātām telpām.

Birstēta virsma

Birstējums jeb apstrāde ar birsti ir kokses mīkstās šķiedras noņemšana no virsmas, kas padara parketa virsmu izteiktāku un izturīgāku pret skrāpējumiem un traipiem, jo ekpluatācijai tiek pakļauta cietā sķiedra, kas ir mazāk ietekmējama. Tāpat no kopšanas viedokļa šāda apstrāde nepadara to sarežģītāku, ja mēs runājam par vieglu birstējumu.

Koka grīdas ir piemērotas gan privātām telpām, gan sabiedriskām. Grīdas ilgmūžība būs atkarīga no lietotāju daudzuma un kopšanas. Taču vispopulārākās ir privāta lietojuma telpas- dzīvokļi un mājas. Mēs iesakām rūpīgi izvērtēt katras telpas noslodzi, lai izvēlētos pareizo grīdas veidu un apstrādi. Ir situācijas, kad klienti izvēlas koridoros un virtuves daļā iestrādāt flīzes, kas ir vieglāk kopjamas, taču arvien biežāk cilvēki izvēlas arī šajās telpās ieklāt koka grīdu. Šādos gadījumos iesakām visus šķidrumus un vielas, kas ir nokļuvušas uz virsmas un var iekrāsot koku, notīrīt nekavējoties un tad problēmām nevajadzētu rasties.

Savukārt koka grīdu vannas istabās un telpās ar patstāvīgu paaugstinātu mitrumu mēs neiesakām klāt.

Pastāv 2 koka grīdas ieklāšanas metodes- pielīmējot pie pamatnes un ieklājot pēc “peldošās” metodes uz jebkāda materiāla virsmas – koka, ģipša, betona grīdas. Galvenais nosacījums, lai pamatgrīda būtu sausa, stabila un līdzena.

Mēs rekomendējam jebkuru grīdu pielīmēt pie pamatnes, jo ieguvumi krietni atsver nedaudz augstākas ieklāšanas izmaksas.

Pielīmētam parketam ir vairākas priekšrocības:

  • Pielīmēts parkets kalpos stabilāk un ilgāk, jo ļoti nepakļausies mitruma un temperatūras izmaiņām kā parkets, kas ir ieklāts pēc “peldošās” ieklāšanas metodes
  • Grīda būs klusāka, jo ir pilnībā piefiksēta pie monolītas pamatnes
  • Ne tik līdzenas pamatgrīdas gadījumā pielīmēts parkets “necilāsies” un “nekrakšķēs”
  • Nav jāveido kompensācijas šuves starp telpām – grīdu var ieklāt vienlaidus pa visām telpām
  • Ja nepieciešams nomainīt atsevišķus dēļus, nav nepieciešams jaukt ārā visu grīdu, kā tas ir parketam, kurš nav pielīmēts. Pielīmētam parketam ir iespēja nomainīt katru dēli atsevišķi.
  • Pielīmēta parketa gadījumā kopējai siltās grīdas konstrukcijai ir labāka siltumcaurlaidība, jo starp parketu un pamatgrīdu neveidojas “gaisa” bedres. Kā visiem zināms, gaiss ir vissliktākais siltumvadītājs…
  • Pielīmēta parketa atjaunošana ir vienkāršāka un ar garantētu rezultātu

Pēc “peldošās” metodes parketa ieklāšanu veic, parketu klājot uz speciālas skaņu izolējošas starplikas, savstarpēji dēļus “saklikojot” kopā. Šādi ieklātam parketam priekšrocība ir vieglāka montāža un demontāža.

“Siltās” grīdas ir mūsdienu tendence, tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošāko parketa veidu. Masīvkoka grīdas mēs neiesakām klāt uz šāda veida grīdām.

Vispiemērotākie risinājumi ir 2-slāņu un 3-slāņu parketi.

Ir daudz un dažādi ražotāji, kas piedāvā 2-slāņu un 3-slāņu parketus, bet tomēr šāda veida konstrukcijas arī savstarpēji atšķiras efektivitātes un stabilitātes ziņā. Galvenie parametri, lai saprastu koka grīdas efektivitāti un stabilitāti:

  • Konstrukcijas biezums- jo plānāka būs konstrukcija, jo zemāks siltumpretestības koeficients m2 K/W, kas ir galvenais rādītājs, kas nosaka situmefektivitāti
  • Konstrukcijas sastāvs- jo blīvākas koksnes būs izmantotas konstrukcijā (piem., ozols, bērzs), jo zemāks siltumpretestības koeficients m2 K/W un augstāka stabilitāte.

Salīdzinājumam, piem., 2-slāņu konstrukcijas parketam 11 mm biezumā (ozols 3.8mm+ bērza finieris 7.2 mm) siltumpretestības koeficients ir aptuveni 0.07 m2 K/W, savukārt 3-slāņu konstrukcijas parketam 14 mm biezumā (ozols 3.5 mm+ 2 slāņi priede 10.5 mm) siltumpretestības koeficients ir aptuveni 0.11 m2 K/W.

Maksimālais pieļaujamais konstrukcijas siltumpretestības koeficients uz „siltajām” grīdām ir 0.15 m2 K/W, tāpēc redzam, ka abas šīs konstrukcijas ir piemērotas uz „siltajām” grīdām, atšķirība ir siltumefektivitātē.

Koka grīdas ir dabīgs un ekoloģisks grīdas segums, taču jāņem vērā, ka tas tiek apstrādāts ar dažādiem aizsarglīdzekļiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, cik ekoloģiski ir šie materiāli, jo dažādi ražotāji izmanto atšķirīgus materiālus- lakas un eļļas, kas ekoloģiskuma ziņā var būt krietni atšķirīgi. Tas, protams, arī ietekmē gala produkta cenu- jo ekoloģiskāki materiāli tiks izmantoti ražošanā, jo dārgākas būs izmaksas.

Ja vēlaties būt droši, ka grīdas segums ir drošs un nekaitīgs videi un sev, iesakām izvēlēties produktus, kam ir veikta atbilstoša testēšana un iegūti atbilstoši eko sertifikāti.

|

MĒS ZINAM VISU PAR GRĪDU SEGUMIEM

UZDOT JAUTĀJUMU

CITI PAKALPOJUMI

MŪSU PROJEKTI

|

Māja Carnikavā
Māja Carnikavā
Dzīvoklis Rīgā
Dzīvoklis Rīgā
Māja Carnikavā
Māja Carnikavā
Dzīvoklis Rīgā
Dzīvoklis Rīgā